verificaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of vērificō.
Participle
[edit]vērificātūrus (feminine vērificātūra, neuter vērificātūrum); first/second-declension participle
- about to verify
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | vērificātūrus | vērificātūra | vērificātūrum | vērificātūrī | vērificātūrae | vērificātūra | |
genitive | vērificātūrī | vērificātūrae | vērificātūrī | vērificātūrōrum | vērificātūrārum | vērificātūrōrum | |
dative | vērificātūrō | vērificātūrae | vērificātūrō | vērificātūrīs | |||
accusative | vērificātūrum | vērificātūram | vērificātūrum | vērificātūrōs | vērificātūrās | vērificātūra | |
ablative | vērificātūrō | vērificātūrā | vērificātūrō | vērificātūrīs | |||
vocative | vērificātūre | vērificātūra | vērificātūrum | vērificātūrī | vērificātūrae | vērificātūra |