veragus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Adjective
[edit]vērāgus (feminine vērāga, neuter vērāgum); first/second-declension adjective (Early Medieval Latin)
- Alternative form of vērāx (with change in declension and lenition of /-k-/; attested from AD 770[1])
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | vērāgus | vērāga | vērāgum | vērāgī | vērāgae | vērāga | |
Genitive | vērāgī | vērāgae | vērāgī | vērāgōrum | vērāgārum | vērāgōrum | |
Dative | vērāgō | vērāgō | vērāgīs | ||||
Accusative | vērāgum | vērāgam | vērāgum | vērāgōs | vērāgās | vērāga | |
Ablative | vērāgō | vērāgā | vērāgō | vērāgīs | |||
Vocative | vērāge | vērāga | vērāgum | vērāgī | vērāgae | vērāga |
Descendants
[edit]- see: vērāx
References
[edit]- ^ Walther von Wartburg (1928–2002) “*vērācus”, in Französisches Etymologisches Wörterbuch, volumes 14: U–Z, page 274