venustatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of venustō.
Participle
[edit]venustātus (feminine venustāta, neuter venustātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | venustātus | venustāta | venustātum | venustātī | venustātae | venustāta | |
| genitive | venustātī | venustātae | venustātī | venustātōrum | venustātārum | venustātōrum | |
| dative | venustātō | venustātae | venustātō | venustātīs | |||
| accusative | venustātum | venustātam | venustātum | venustātōs | venustātās | venustāta | |
| ablative | venustātō | venustātā | venustātō | venustātīs | |||
| vocative | venustāte | venustāta | venustātum | venustātī | venustātae | venustāta | |