veniturus

Latin

Etymology

Future active participle of vēneō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯eː.niˈtuː.rus/, [u̯eːnɪˈt̪uːrʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ve.niˈtu.rus/, [veniˈt̪uːrus]

Participle

vēnitūrus (feminine vēnitūra, neuter vēnitūrum); first/second-declension participle

1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	vēnitūrus	vēnitūra	vēnitūrum		vēnitūrī	vēnitūrae	vēnitūra
genitive	vēnitūrī	vēnitūrae	vēnitūrī		vēnitūrōrum	vēnitūrārum	vēnitūrōrum
dative	vēnitūrō	vēnitūrae	vēnitūrō		vēnitūrīs
accusative	vēnitūrum	vēnitūram	vēnitūrum		vēnitūrōs	vēnitūrās	vēnitūra
ablative	vēnitūrō	vēnitūrā	vēnitūrō		vēnitūrīs
vocative	vēnitūre	vēnitūra	vēnitūrum		vēnitūrī	vēnitūrae	vēnitūra