veneratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect participle of veneror
Participle
[edit]venerātus (feminine venerāta, neuter venerātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | venerātus | venerāta | venerātum | venerātī | venerātae | venerāta | |
| genitive | venerātī | venerātae | venerātī | venerātōrum | venerātārum | venerātōrum | |
| dative | venerātō | venerātae | venerātō | venerātīs | |||
| accusative | venerātum | venerātam | venerātum | venerātōs | venerātās | venerāta | |
| ablative | venerātō | venerātā | venerātō | venerātīs | |||
| vocative | venerāte | venerāta | venerātum | venerātī | venerātae | venerāta | |