veneraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of veneror.
Participle
[edit]venerātūrus (feminine venerātūra, neuter venerātūrum); first/second-declension participle
- about to worship
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | venerātūrus | venerātūra | venerātūrum | venerātūrī | venerātūrae | venerātūra | |
| genitive | venerātūrī | venerātūrae | venerātūrī | venerātūrōrum | venerātūrārum | venerātūrōrum | |
| dative | venerātūrō | venerātūrae | venerātūrō | venerātūrīs | |||
| accusative | venerātūrum | venerātūram | venerātūrum | venerātūrōs | venerātūrās | venerātūra | |
| ablative | venerātūrō | venerātūrā | venerātūrō | venerātūrīs | |||
| vocative | venerātūre | venerātūra | venerātūrum | venerātūrī | venerātūrae | venerātūra | |