venenatus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯e.neːˈnaː.tus/, [u̯ɛneːˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ve.neˈna.tus/, [veneˈnäːt̪us]

Adjective

venēnātus (feminine venēnāta, neuter venēnātum); first/second-declension adjective

1. venomous, poisonous
2. poisoned
3. enchanted, bewitched

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	venēnātus	venēnāta	venēnātum		venēnātī	venēnātae	venēnāta
genitive	venēnātī	venēnātae	venēnātī		venēnātōrum	venēnātārum	venēnātōrum
dative	venēnātō	venēnātae	venēnātō		venēnātīs
accusative	venēnātum	venēnātam	venēnātum		venēnātōs	venēnātās	venēnāta
ablative	venēnātō	venēnātā	venēnātō		venēnātīs
vocative	venēnāte	venēnāta	venēnātum		venēnātī	venēnātae	venēnāta

References

• “venenatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “venenatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• venenatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.