venditatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of venditō
Participle
[edit]vēnditātus (feminine vēnditāta, neuter vēnditātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | vēnditātus | vēnditāta | vēnditātum | vēnditātī | vēnditātae | vēnditāta | |
| genitive | vēnditātī | vēnditātae | vēnditātī | vēnditātōrum | vēnditātārum | vēnditātōrum | |
| dative | vēnditātō | vēnditātae | vēnditātō | vēnditātīs | |||
| accusative | vēnditātum | vēnditātam | vēnditātum | vēnditātōs | vēnditātās | vēnditāta | |
| ablative | vēnditātō | vēnditātā | vēnditātō | vēnditātīs | |||
| vocative | vēnditāte | vēnditāta | vēnditātum | vēnditātī | vēnditātae | vēnditāta | |