venaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of vēnor.
Participle
[edit]vēnātūrus (feminine vēnātūra, neuter vēnātūrum); first/second-declension participle
- about to hunt
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | vēnātūrus | vēnātūra | vēnātūrum | vēnātūrī | vēnātūrae | vēnātūra | |
| genitive | vēnātūrī | vēnātūrae | vēnātūrī | vēnātūrōrum | vēnātūrārum | vēnātūrōrum | |
| dative | vēnātūrō | vēnātūrae | vēnātūrō | vēnātūrīs | |||
| accusative | vēnātūrum | vēnātūram | vēnātūrum | vēnātūrōs | vēnātūrās | vēnātūra | |
| ablative | vēnātūrō | vēnātūrā | vēnātūrō | vēnātūrīs | |||
| vocative | vēnātūre | vēnātūra | vēnātūrum | vēnātūrī | vēnātūrae | vēnātūra | |