venatilis
Latin
[edit]Etymology
[edit]From vēna (“a vein, blood vessel”).
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /u̯eːˈnaː.ti.lis/, [u̯eːˈnäːt̪ɪlʲɪs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /veˈna.ti.lis/, [veˈnäːt̪ilis]
Adjective
[edit]vēnātilis (neuter vēnātile); third-declension two-termination adjective
Declension
[edit]Third-declension two-termination adjective.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | vēnātilis | vēnātile | vēnātilēs | vēnātilia | |
| genitive | vēnātilis | vēnātilium | |||
| dative | vēnātilī | vēnātilibus | |||
| accusative | vēnātilem | vēnātile | vēnātilēs vēnātilīs |
vēnātilia | |
| ablative | vēnātilī | vēnātilibus | |||
| vocative | vēnātilis | vēnātile | vēnātilēs | vēnātilia | |
References
[edit]- “venatilis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- venatilis in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- venatilis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.