vaticinatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect participle of vāticinor
Participle
[edit]vāticinātus (feminine vāticināta, neuter vāticinātum); first/second-declension participle
- having prophesied, foretold
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | vāticinātus | vāticināta | vāticinātum | vāticinātī | vāticinātae | vāticināta | |
| genitive | vāticinātī | vāticinātae | vāticinātī | vāticinātōrum | vāticinātārum | vāticinātōrum | |
| dative | vāticinātō | vāticinātae | vāticinātō | vāticinātīs | |||
| accusative | vāticinātum | vāticinātam | vāticinātum | vāticinātōs | vāticinātās | vāticināta | |
| ablative | vāticinātō | vāticinātā | vāticinātō | vāticinātīs | |||
| vocative | vāticināte | vāticināta | vāticinātum | vāticinātī | vāticinātae | vāticināta | |