vaticinatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect participle of vāticinor
Participle
[edit]vāticinātus (feminine vāticināta, neuter vāticinātum); first/second-declension participle
- having prophesied, foretold
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | vāticinātus | vāticināta | vāticinātum | vāticinātī | vāticinātae | vāticināta | |
genitive | vāticinātī | vāticinātae | vāticinātī | vāticinātōrum | vāticinātārum | vāticinātōrum | |
dative | vāticinātō | vāticinātae | vāticinātō | vāticinātīs | |||
accusative | vāticinātum | vāticinātam | vāticinātum | vāticinātōs | vāticinātās | vāticināta | |
ablative | vāticinātō | vāticinātā | vāticinātō | vāticinātīs | |||
vocative | vāticināte | vāticināta | vāticinātum | vāticinātī | vāticinātae | vāticināta |