vastabundus

Latin

Etymology

vastō (“devastate, ravage or lay waste”) +‎ -bundus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯aːs.taːˈbun.dus/, [u̯äːs̠t̪äːˈbʊn̪d̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /vas.taˈbun.dus/, [väst̪äˈbun̪d̪us]

Adjective

vāstābundus (feminine vāstābunda, neuter vāstābundum); first/second-declension adjective

1. wasting, desolating, devastating

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	vāstābundus	vāstābunda	vāstābundum		vāstābundī	vāstābundae	vāstābunda
genitive	vāstābundī	vāstābundae	vāstābundī		vāstābundōrum	vāstābundārum	vāstābundōrum
dative	vāstābundō	vāstābundae	vāstābundō		vāstābundīs
accusative	vāstābundum	vāstābundam	vāstābundum		vāstābundōs	vāstābundās	vāstābunda
ablative	vāstābundō	vāstābundā	vāstābundō		vāstābundīs
vocative	vāstābunde	vāstābunda	vāstābundum		vāstābundī	vāstābundae	vāstābunda

References

• “vastabundus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• vastabundus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.