vagaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of vagor.
Participle
[edit]vagātūrus (feminine vagātūra, neuter vagātūrum); first/second-declension participle
- about to ramble
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | vagātūrus | vagātūra | vagātūrum | vagātūrī | vagātūrae | vagātūra | |
| genitive | vagātūrī | vagātūrae | vagātūrī | vagātūrōrum | vagātūrārum | vagātūrōrum | |
| dative | vagātūrō | vagātūrae | vagātūrō | vagātūrīs | |||
| accusative | vagātūrum | vagātūram | vagātūrum | vagātūrōs | vagātūrās | vagātūra | |
| ablative | vagātūrō | vagātūrā | vagātūrō | vagātūrīs | |||
| vocative | vagātūre | vagātūra | vagātūrum | vagātūrī | vagātūrae | vagātūra | |