urinatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect active participle of ūrīnor.
Participle
[edit]ūrīnātus (feminine ūrīnāta, neuter ūrīnātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ūrīnātus | ūrīnāta | ūrīnātum | ūrīnātī | ūrīnātae | ūrīnāta | |
| genitive | ūrīnātī | ūrīnātae | ūrīnātī | ūrīnātōrum | ūrīnātārum | ūrīnātōrum | |
| dative | ūrīnātō | ūrīnātae | ūrīnātō | ūrīnātīs | |||
| accusative | ūrīnātum | ūrīnātam | ūrīnātum | ūrīnātōs | ūrīnātās | ūrīnāta | |
| ablative | ūrīnātō | ūrīnātā | ūrīnātō | ūrīnātīs | |||
| vocative | ūrīnāte | ūrīnāta | ūrīnātum | ūrīnātī | ūrīnātae | ūrīnāta | |