urinaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ūrīnor.
Participle
[edit]ūrīnātūrus (feminine ūrīnātūra, neuter ūrīnātūrum); first/second-declension participle
- about to dive
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ūrīnātūrus | ūrīnātūra | ūrīnātūrum | ūrīnātūrī | ūrīnātūrae | ūrīnātūra | |
| genitive | ūrīnātūrī | ūrīnātūrae | ūrīnātūrī | ūrīnātūrōrum | ūrīnātūrārum | ūrīnātūrōrum | |
| dative | ūrīnātūrō | ūrīnātūrae | ūrīnātūrō | ūrīnātūrīs | |||
| accusative | ūrīnātūrum | ūrīnātūram | ūrīnātūrum | ūrīnātūrōs | ūrīnātūrās | ūrīnātūra | |
| ablative | ūrīnātūrō | ūrīnātūrā | ūrīnātūrō | ūrīnātūrīs | |||
| vocative | ūrīnātūre | ūrīnātūra | ūrīnātūrum | ūrīnātūrī | ūrīnātūrae | ūrīnātūra | |