unifasciatus

Latin

Etymology

From ūni- +‎ fasciātus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /uː.ni.fas.kiˈaː.tus/, [uːnɪfäs̠kiˈäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /u.ni.faʃ.ʃiˈa.tus/, [unifäʃːiˈäːt̪us]

Adjective

ūnifasciātus (feminine ūnifasciāta, neuter ūnifasciātum); first/second-declension adjective

1. (New Latin) marked with a single band

Usage notes

• Used exclusively as a taxonomic epithet and thus normally in the nominative singular; other inflections may be theoretical or rarely found.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ūnifasciātus	ūnifasciāta	ūnifasciātum		ūnifasciātī	ūnifasciātae	ūnifasciāta
genitive	ūnifasciātī	ūnifasciātae	ūnifasciātī		ūnifasciātōrum	ūnifasciātārum	ūnifasciātōrum
dative	ūnifasciātō	ūnifasciātae	ūnifasciātō		ūnifasciātīs
accusative	ūnifasciātum	ūnifasciātam	ūnifasciātum		ūnifasciātōs	ūnifasciātās	ūnifasciāta
ablative	ūnifasciātō	ūnifasciātā	ūnifasciātō		ūnifasciātīs
vocative	ūnifasciāte	ūnifasciāta	ūnifasciātum		ūnifasciātī	ūnifasciātae	ūnifasciāta