unidentatus

Latin

Etymology

From ūni- +‎ dentātus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /uː.ni.denˈtaː.tus/, [uːnɪd̪ɛn̪ˈt̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /u.ni.denˈta.tus/, [unid̪en̪ˈt̪äːt̪us]

Adjective

ūnidentātus (feminine ūnidentāta, neuter ūnidentātum); first/second-declension adjective

1. (New Latin) single-toothed

Usage notes

• Used almost exclusively as a taxonomic epithet and thus not normally in inflected forms other than the nominative singular.

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	ūnidentātus	ūnidentāta	ūnidentātum		ūnidentātī	ūnidentātae	ūnidentāta
Genitive	ūnidentātī	ūnidentātae	ūnidentātī		ūnidentātōrum	ūnidentātārum	ūnidentātōrum
Dative	ūnidentātō		ūnidentātō		ūnidentātīs
Accusative	ūnidentātum	ūnidentātam	ūnidentātum		ūnidentātōs	ūnidentātās	ūnidentāta
Ablative	ūnidentātō	ūnidentātā	ūnidentātō		ūnidentātīs
Vocative	ūnidentāte	ūnidentāta	ūnidentātum		ūnidentātī	ūnidentātae	ūnidentāta