umectatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ūmectō.
Participle
[edit]ūmectātus (feminine ūmectāta, neuter ūmectātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ūmectātus | ūmectāta | ūmectātum | ūmectātī | ūmectātae | ūmectāta | |
| genitive | ūmectātī | ūmectātae | ūmectātī | ūmectātōrum | ūmectātārum | ūmectātōrum | |
| dative | ūmectātō | ūmectātae | ūmectātō | ūmectātīs | |||
| accusative | ūmectātum | ūmectātam | ūmectātum | ūmectātōs | ūmectātās | ūmectāta | |
| ablative | ūmectātō | ūmectātā | ūmectātō | ūmectātīs | |||
| vocative | ūmectāte | ūmectāta | ūmectātum | ūmectātī | ūmectātae | ūmectāta | |