trucitas

Latin

Etymology

From trux +‎ -tās.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈtru.ki.taːs/, [ˈt̪rʊkɪt̪äːs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈtru.t͡ʃi.tas/, [ˈt̪ruːt͡ʃit̪äs]

Noun

trucitās f (genitive trucitātis); third declension

1. (Medieval Latin) fierceness

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	trucitās	trucitātēs
genitive	trucitātis	trucitātum
dative	trucitātī	trucitātibus
accusative	trucitātem	trucitātēs
ablative	trucitāte	trucitātibus
vocative	trucitās	trucitātēs