trucidatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of trucīdō.
Participle
[edit]trucīdātus (feminine trucīdāta, neuter trucīdātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | trucīdātus | trucīdāta | trucīdātum | trucīdātī | trucīdātae | trucīdāta | |
| genitive | trucīdātī | trucīdātae | trucīdātī | trucīdātōrum | trucīdātārum | trucīdātōrum | |
| dative | trucīdātō | trucīdātae | trucīdātō | trucīdātīs | |||
| accusative | trucīdātum | trucīdātam | trucīdātum | trucīdātōs | trucīdātās | trucīdāta | |
| ablative | trucīdātō | trucīdātā | trucīdātō | trucīdātīs | |||
| vocative | trucīdāte | trucīdāta | trucīdātum | trucīdātī | trucīdātae | trucīdāta | |