trucidaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of trucīdō.
Participle
[edit]trucīdātūrus (feminine trucīdātūra, neuter trucīdātūrum); first/second-declension participle
- about to slaughter
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | trucīdātūrus | trucīdātūra | trucīdātūrum | trucīdātūrī | trucīdātūrae | trucīdātūra | |
| genitive | trucīdātūrī | trucīdātūrae | trucīdātūrī | trucīdātūrōrum | trucīdātūrārum | trucīdātūrōrum | |
| dative | trucīdātūrō | trucīdātūrae | trucīdātūrō | trucīdātūrīs | |||
| accusative | trucīdātūrum | trucīdātūram | trucīdātūrum | trucīdātūrōs | trucīdātūrās | trucīdātūra | |
| ablative | trucīdātūrō | trucīdātūrā | trucīdātūrō | trucīdātūrīs | |||
| vocative | trucīdātūre | trucīdātūra | trucīdātūrum | trucīdātūrī | trucīdātūrae | trucīdātūra | |