triticeus

Latin

Etymology

trīticum +‎ -eus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /triːˈti.ke.us/, [t̪riːˈt̪ɪkeʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /triˈti.t͡ʃe.us/, [t̪riˈt̪iːt͡ʃeus]

Adjective

trīticeus (feminine trīticea, neuter trīticeum); first/second-declension adjective

1. (relational) wheat
2. wheaten

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	trīticeus	trīticea	trīticeum		trīticeī	trīticeae	trīticea
genitive	trīticeī	trīticeae	trīticeī		trīticeōrum	trīticeārum	trīticeōrum
dative	trīticeō	trīticeae	trīticeō		trīticeīs
accusative	trīticeum	trīticeam	trīticeum		trīticeōs	trīticeās	trīticea
ablative	trīticeō	trīticeā	trīticeō		trīticeīs
vocative	trīticee	trīticea	trīticeum		trīticeī	trīticeae	trīticea

Descendants

• → Catalan: tritici

References

• “triticeus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “triticeus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• triticeus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.