Jump to content

tribulaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of tribulō

Participle

[edit]

tribulātūrus (feminine tribulātūra, neuter tribulātūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative tribulātūrus tribulātūra tribulātūrum tribulātūrī tribulātūrae tribulātūra
genitive tribulātūrī tribulātūrae tribulātūrī tribulātūrōrum tribulātūrārum tribulātūrōrum
dative tribulātūrō tribulātūrae tribulātūrō tribulātūrīs
accusative tribulātūrum tribulātūram tribulātūrum tribulātūrōs tribulātūrās tribulātūra
ablative tribulātūrō tribulātūrā tribulātūrō tribulātūrīs
vocative tribulātūre tribulātūra tribulātūrum tribulātūrī tribulātūrae tribulātūra