transplantatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of trānsplantō (“transplant; remove”).
Participle
[edit]trānsplantātus (feminine trānsplantāta, neuter trānsplantātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | trānsplantātus | trānsplantāta | trānsplantātum | trānsplantātī | trānsplantātae | trānsplantāta | |
genitive | trānsplantātī | trānsplantātae | trānsplantātī | trānsplantātōrum | trānsplantātārum | trānsplantātōrum | |
dative | trānsplantātō | trānsplantātae | trānsplantātō | trānsplantātīs | |||
accusative | trānsplantātum | trānsplantātam | trānsplantātum | trānsplantātōs | trānsplantātās | trānsplantāta | |
ablative | trānsplantātō | trānsplantātā | trānsplantātō | trānsplantātīs | |||
vocative | trānsplantāte | trānsplantāta | trānsplantātum | trānsplantātī | trānsplantātae | trānsplantāta |