transplantatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of trānsplantō (“transplant; remove”).

Participle

trānsplantātus (feminine trānsplantāta, neuter trānsplantātum); first/second-declension participle

1. transplanted
2. removed

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	trānsplantātus	trānsplantāta	trānsplantātum		trānsplantātī	trānsplantātae	trānsplantāta
genitive	trānsplantātī	trānsplantātae	trānsplantātī		trānsplantātōrum	trānsplantātārum	trānsplantātōrum
dative	trānsplantātō	trānsplantātae	trānsplantātō		trānsplantātīs
accusative	trānsplantātum	trānsplantātam	trānsplantātum		trānsplantātōs	trānsplantātās	trānsplantāta
ablative	trānsplantātō	trānsplantātā	trānsplantātō		trānsplantātīs
vocative	trānsplantāte	trānsplantāta	trānsplantātum		trānsplantātī	trānsplantātae	trānsplantāta