transmutatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of trānsmūtō

Participle

trānsmūtātus (feminine trānsmūtāta, neuter trānsmūtātum); first/second-declension participle

1. changed, shifted, transformed, transmuted.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	trānsmūtātus	trānsmūtāta	trānsmūtātum		trānsmūtātī	trānsmūtātae	trānsmūtāta
genitive	trānsmūtātī	trānsmūtātae	trānsmūtātī		trānsmūtātōrum	trānsmūtātārum	trānsmūtātōrum
dative	trānsmūtātō	trānsmūtātae	trānsmūtātō		trānsmūtātīs
accusative	trānsmūtātum	trānsmūtātam	trānsmūtātum		trānsmūtātōs	trānsmūtātās	trānsmūtāta
ablative	trānsmūtātō	trānsmūtātā	trānsmūtātō		trānsmūtātīs
vocative	trānsmūtāte	trānsmūtāta	trānsmūtātum		trānsmūtātī	trānsmūtātae	trānsmūtāta