transfretaturus

Latin

Etymology

Future active participle of trānsfretō.

Participle

trānsfretātūrus (feminine trānsfretātūra, neuter trānsfretātūrum); first/second-declension participle

1. about to cross

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	trānsfretātūrus	trānsfretātūra	trānsfretātūrum		trānsfretātūrī	trānsfretātūrae	trānsfretātūra
genitive	trānsfretātūrī	trānsfretātūrae	trānsfretātūrī		trānsfretātūrōrum	trānsfretātūrārum	trānsfretātūrōrum
dative	trānsfretātūrō	trānsfretātūrae	trānsfretātūrō		trānsfretātūrīs
accusative	trānsfretātūrum	trānsfretātūram	trānsfretātūrum		trānsfretātūrōs	trānsfretātūrās	trānsfretātūra
ablative	trānsfretātūrō	trānsfretātūrā	trānsfretātūrō		trānsfretātūrīs
vocative	trānsfretātūre	trānsfretātūra	trānsfretātūrum		trānsfretātūrī	trānsfretātūrae	trānsfretātūra