transalpinus

Latin

Etymology

From trāns + alpīnus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /tran.salˈpiː.nus/, [t̪rä̃ːs̠äɫ̪ˈpiːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /tran.salˈpi.nus/, [t̪ränsälˈpiːnus]

Adjective

trānsalpīnus (feminine trānsalpīna, neuter trānsalpīnum); first/second-declension adjective

1. transalpine

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	trānsalpīnus	trānsalpīna	trānsalpīnum		trānsalpīnī	trānsalpīnae	trānsalpīna
genitive	trānsalpīnī	trānsalpīnae	trānsalpīnī		trānsalpīnōrum	trānsalpīnārum	trānsalpīnōrum
dative	trānsalpīnō	trānsalpīnae	trānsalpīnō		trānsalpīnīs
accusative	trānsalpīnum	trānsalpīnam	trānsalpīnum		trānsalpīnōs	trānsalpīnās	trānsalpīna
ablative	trānsalpīnō	trānsalpīnā	trānsalpīnō		trānsalpīnīs
vocative	trānsalpīne	trānsalpīna	trānsalpīnum		trānsalpīnī	trānsalpīnae	trānsalpīna

Antonyms

• cisaplīnus

Descendants

• Catalan: transalpí
• English: transalpine
• French: transalpin

References

• “transalpinus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers