traductivus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]From perfect passive participle trāductus + -īvus, from trādūcō.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /traː.dukˈtiː.u̯us/, [t̪räːd̪ʊkˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /tra.dukˈti.vus/, [t̪räd̪ukˈt̪iːvus]
Adjective
[edit]trāductīvus (feminine trāductīva, neuter trāductīvum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | trāductīvus | trāductīva | trāductīvum | trāductīvī | trāductīvae | trāductīva | |
| genitive | trāductīvī | trāductīvae | trāductīvī | trāductīvōrum | trāductīvārum | trāductīvōrum | |
| dative | trāductīvō | trāductīvae | trāductīvō | trāductīvīs | |||
| accusative | trāductīvum | trāductīvam | trāductīvum | trāductīvōs | trāductīvās | trāductīva | |
| ablative | trāductīvō | trāductīvā | trāductīvō | trāductīvīs | |||
| vocative | trāductīve | trāductīva | trāductīvum | trāductīvī | trāductīvae | trāductīva | |
References
[edit]- “traductivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- traductivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.