traditurus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of trādō.
Participle
[edit]trāditūrus (feminine trāditūra, neuter trāditūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | trāditūrus | trāditūra | trāditūrum | trāditūrī | trāditūrae | trāditūra | |
| genitive | trāditūrī | trāditūrae | trāditūrī | trāditūrōrum | trāditūrārum | trāditūrōrum | |
| dative | trāditūrō | trāditūrae | trāditūrō | trāditūrīs | |||
| accusative | trāditūrum | trāditūram | trāditūrum | trāditūrōs | trāditūrās | trāditūra | |
| ablative | trāditūrō | trāditūrā | trāditūrō | trāditūrīs | |||
| vocative | trāditūre | trāditūra | trāditūrum | trāditūrī | trāditūrae | trāditūra | |