toleraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of tolerō.
Participle
[edit]tolerātūrus (feminine tolerātūra, neuter tolerātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | tolerātūrus | tolerātūra | tolerātūrum | tolerātūrī | tolerātūrae | tolerātūra | |
| genitive | tolerātūrī | tolerātūrae | tolerātūrī | tolerātūrōrum | tolerātūrārum | tolerātūrōrum | |
| dative | tolerātūrō | tolerātūrae | tolerātūrō | tolerātūrīs | |||
| accusative | tolerātūrum | tolerātūram | tolerātūrum | tolerātūrōs | tolerātūrās | tolerātūra | |
| ablative | tolerātūrō | tolerātūrā | tolerātūrō | tolerātūrīs | |||
| vocative | tolerātūre | tolerātūra | tolerātūrum | tolerātūrī | tolerātūrae | tolerātūra | |