titubaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of titubō.
Participle
[edit]titubātūrus (feminine titubātūra, neuter titubātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | titubātūrus | titubātūra | titubātūrum | titubātūrī | titubātūrae | titubātūra | |
| genitive | titubātūrī | titubātūrae | titubātūrī | titubātūrōrum | titubātūrārum | titubātūrōrum | |
| dative | titubātūrō | titubātūrae | titubātūrō | titubātūrīs | |||
| accusative | titubātūrum | titubātūram | titubātūrum | titubātūrōs | titubātūrās | titubātūra | |
| ablative | titubātūrō | titubātūrā | titubātūrō | titubātūrīs | |||
| vocative | titubātūre | titubātūra | titubātūrum | titubātūrī | titubātūrae | titubātūra | |