testatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of testor.

Participle

testātus (feminine testāta, neuter testātum, comparative testātior); first/second-declension participle

1. testified

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	testātus	testāta	testātum		testātī	testātae	testāta
genitive	testātī	testātae	testātī		testātōrum	testātārum	testātōrum
dative	testātō	testātae	testātō		testātīs
accusative	testātum	testātam	testātum		testātōs	testātās	testāta
ablative	testātō	testātā	testātō		testātīs
vocative	testāte	testāta	testātum		testātī	testātae	testāta

References

• “testatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “testatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• testatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.