terminatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of terminō.
Participle
[edit]terminātus (feminine termināta, neuter terminātum); first/second-declension participle
- marked off (by boundaries), bounded, limited
- defined, fixed, determined, circumscribed
- closed, finished, ended, terminated
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | terminātus | termināta | terminātum | terminātī | terminātae | termināta | |
| genitive | terminātī | terminātae | terminātī | terminātōrum | terminātārum | terminātōrum | |
| dative | terminātō | terminātae | terminātō | terminātīs | |||
| accusative | terminātum | terminātam | terminātum | terminātōs | terminātās | termināta | |
| ablative | terminātō | terminātā | terminātō | terminātīs | |||
| vocative | termināte | termināta | terminātum | terminātī | terminātae | termināta | |
References
[edit]- “terminatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- "terminatus", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- terminatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.