tentatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of tentō.
Participle
[edit]tentātus (feminine tentāta, neuter tentātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | tentātus | tentāta | tentātum | tentātī | tentātae | tentāta | |
| genitive | tentātī | tentātae | tentātī | tentātōrum | tentātārum | tentātōrum | |
| dative | tentātō | tentātae | tentātō | tentātīs | |||
| accusative | tentātum | tentātam | tentātum | tentātōs | tentātās | tentāta | |
| ablative | tentātō | tentātā | tentātō | tentātīs | |||
| vocative | tentāte | tentāta | tentātum | tentātī | tentātae | tentāta | |