tentativus
Latin
[edit]Alternative forms
[edit]Etymology
[edit]From tentō (“I try”) + -īvus.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /ten.taːˈtiː.u̯us/, [t̪ɛn̪t̪äːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ten.taˈti.vus/, [t̪en̪t̪äˈt̪iːvus]
Adjective
[edit]tentātīvus (feminine tentātīva, neuter tentātīvum, adverb tentātīvē); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | tentātīvus | tentātīva | tentātīvum | tentātīvī | tentātīvae | tentātīva | |
| genitive | tentātīvī | tentātīvae | tentātīvī | tentātīvōrum | tentātīvārum | tentātīvōrum | |
| dative | tentātīvō | tentātīvae | tentātīvō | tentātīvīs | |||
| accusative | tentātīvum | tentātīvam | tentātīvum | tentātīvōs | tentātīvās | tentātīva | |
| ablative | tentātīvō | tentātīvā | tentātīvō | tentātīvīs | |||
| vocative | tentātīve | tentātīva | tentātīvum | tentātīvī | tentātīvae | tentātīva | |
Descendants
[edit]- → English: tentative
- → French: tentatif
- → German: tentativ
- → Italian: tentativo
- → Spanish: tentativo
References
[edit]- R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “temptativus”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC