tardaturus

Latin

Etymology

Future active participle of tardō (“I delay, impede; I hesitate”).

Participle

tardātūrus (feminine tardātūra, neuter tardātūrum); first/second-declension participle

1. about to delay, impede
2. about to hesitate

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	tardātūrus	tardātūra	tardātūrum		tardātūrī	tardātūrae	tardātūra
genitive	tardātūrī	tardātūrae	tardātūrī		tardātūrōrum	tardātūrārum	tardātūrōrum
dative	tardātūrō	tardātūrae	tardātūrō		tardātūrīs
accusative	tardātūrum	tardātūram	tardātūrum		tardātūrōs	tardātūrās	tardātūra
ablative	tardātūrō	tardātūrā	tardātūrō		tardātūrīs
vocative	tardātūre	tardātūra	tardātūrum		tardātūrī	tardātūrae	tardātūra