suscitaturus

Latin

Etymology

Future active participle of suscitō (“encourage, stir up, awaken”).

Participle

suscitātūrus (feminine suscitātūra, neuter suscitātūrum); first/second-declension participle

1. about to encourage, about to stir up, about to awaken

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	suscitātūrus	suscitātūra	suscitātūrum		suscitātūrī	suscitātūrae	suscitātūra
genitive	suscitātūrī	suscitātūrae	suscitātūrī		suscitātūrōrum	suscitātūrārum	suscitātūrōrum
dative	suscitātūrō	suscitātūrae	suscitātūrō		suscitātūrīs
accusative	suscitātūrum	suscitātūram	suscitātūrum		suscitātūrōs	suscitātūrās	suscitātūra
ablative	suscitātūrō	suscitātūrā	suscitātūrō		suscitātūrīs
vocative	suscitātūre	suscitātūra	suscitātūrum		suscitātūrī	suscitātūrae	suscitātūra