supputatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of supputō.
Participle
[edit]supputātus (feminine supputāta, neuter supputātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | supputātus | supputāta | supputātum | supputātī | supputātae | supputāta | |
| genitive | supputātī | supputātae | supputātī | supputātōrum | supputātārum | supputātōrum | |
| dative | supputātō | supputātae | supputātō | supputātīs | |||
| accusative | supputātum | supputātam | supputātum | supputātōs | supputātās | supputāta | |
| ablative | supputātō | supputātā | supputātō | supputātīs | |||
| vocative | supputāte | supputāta | supputātum | supputātī | supputātae | supputāta | |