suppeditatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of suppeditō.
Participle
[edit]suppeditātus (feminine suppeditāta, neuter suppeditātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | suppeditātus | suppeditāta | suppeditātum | suppeditātī | suppeditātae | suppeditāta | |
| genitive | suppeditātī | suppeditātae | suppeditātī | suppeditātōrum | suppeditātārum | suppeditātōrum | |
| dative | suppeditātō | suppeditātae | suppeditātō | suppeditātīs | |||
| accusative | suppeditātum | suppeditātam | suppeditātum | suppeditātōs | suppeditātās | suppeditāta | |
| ablative | suppeditātō | suppeditātā | suppeditātō | suppeditātīs | |||
| vocative | suppeditāte | suppeditāta | suppeditātum | suppeditātī | suppeditātae | suppeditāta | |