suppeditaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of suppeditō.
Participle
[edit]suppeditātūrus (feminine suppeditātūra, neuter suppeditātūrum); first/second-declension participle
- about to suffice
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | suppeditātūrus | suppeditātūra | suppeditātūrum | suppeditātūrī | suppeditātūrae | suppeditātūra | |
| genitive | suppeditātūrī | suppeditātūrae | suppeditātūrī | suppeditātūrōrum | suppeditātūrārum | suppeditātūrōrum | |
| dative | suppeditātūrō | suppeditātūrae | suppeditātūrō | suppeditātūrīs | |||
| accusative | suppeditātūrum | suppeditātūram | suppeditātūrum | suppeditātūrōs | suppeditātūrās | suppeditātūra | |
| ablative | suppeditātūrō | suppeditātūrā | suppeditātūrō | suppeditātūrīs | |||
| vocative | suppeditātūre | suppeditātūra | suppeditātūrum | suppeditātūrī | suppeditātūrae | suppeditātūra | |