superaturus

Latin

Etymology

Future active participle of superō.

Participle

superātūrus (feminine superātūra, neuter superātūrum); first/second-declension participle

1. about to surmount
2. about to surpass
3. about to overflow
4. about to remain; about to survive

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	superātūrus	superātūra	superātūrum		superātūrī	superātūrae	superātūra
genitive	superātūrī	superātūrae	superātūrī		superātūrōrum	superātūrārum	superātūrōrum
dative	superātūrō	superātūrae	superātūrō		superātūrīs
accusative	superātūrum	superātūram	superātūrum		superātūrōs	superātūrās	superātūra
ablative	superātūrō	superātūrā	superātūrō		superātūrīs
vocative	superātūre	superātūra	superātūrum		superātūrī	superātūrae	superātūra