From sub- + cēnō (“to dine”).
succēnō (present infinitive succēnāre, perfect active succēnāvī, supine succēnātum); first conjugation
- to dine below, underneath
| Conjugation of succēnō (first conjugation)
|
| indicative
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
succēnō
|
succēnās
|
succēnat
|
succēnāmus
|
succēnātis
|
succēnant
|
| imperfect
|
succēnābam
|
succēnābās
|
succēnābat
|
succēnābāmus
|
succēnābātis
|
succēnābant
|
| future
|
succēnābō
|
succēnābis
|
succēnābit
|
succēnābimus
|
succēnābitis
|
succēnābunt
|
| perfect
|
succēnāvī
|
succēnāvistī,
succēnāstī1
|
succēnāvit,
succēnāt1
|
succēnāvimus,
succēnāmus1
|
succēnāvistis,
succēnāstis1
|
succēnāvērunt,
succēnāvēre,
succēnārunt1
|
| pluperfect
|
succēnāveram,
succēnāram1
|
succēnāverās,
succēnārās1
|
succēnāverat,
succēnārat1
|
succēnāverāmus,
succēnārāmus1
|
succēnāverātis,
succēnārātis1
|
succēnāverant,
succēnārant1
|
| future perfect
|
succēnāverō,
succēnārō1
|
succēnāveris,
succēnāris1
|
succēnāverit,
succēnārit1
|
succēnāverimus,
succēnārimus1
|
succēnāveritis,
succēnāritis1
|
succēnāverint,
succēnārint1
|
| passive
|
present
|
succēnor
|
succēnāris,
succēnāre
|
succēnātur
|
succēnāmur
|
succēnāminī
|
succēnantur
|
| imperfect
|
succēnābar
|
succēnābāris,
succēnābāre
|
succēnābātur
|
succēnābāmur
|
succēnābāminī
|
succēnābantur
|
| future
|
succēnābor
|
succēnāberis,
succēnābere
|
succēnābitur
|
succēnābimur
|
succēnābiminī
|
succēnābuntur
|
| perfect
|
succēnātus + present active indicative of sum
|
| pluperfect
|
succēnātus + imperfect active indicative of sum
|
| future perfect
|
succēnātus + future active indicative of sum
|
| subjunctive
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
succēnem
|
succēnēs
|
succēnet
|
succēnēmus
|
succēnētis
|
succēnent
|
| imperfect
|
succēnārem
|
succēnārēs
|
succēnāret
|
succēnārēmus
|
succēnārētis
|
succēnārent
|
| perfect
|
succēnāverim,
succēnārim1
|
succēnāverīs,
succēnārīs1
|
succēnāverit,
succēnārit1
|
succēnāverīmus,
succēnārīmus1
|
succēnāverītis,
succēnārītis1
|
succēnāverint,
succēnārint1
|
| pluperfect
|
succēnāvissem,
succēnāssem1
|
succēnāvissēs,
succēnāssēs1
|
succēnāvisset,
succēnāsset1
|
succēnāvissēmus,
succēnāssēmus1
|
succēnāvissētis,
succēnāssētis1
|
succēnāvissent,
succēnāssent1
|
| passive
|
present
|
succēner
|
succēnēris,
succēnēre
|
succēnētur
|
succēnēmur
|
succēnēminī
|
succēnentur
|
| imperfect
|
succēnārer
|
succēnārēris,
succēnārēre
|
succēnārētur
|
succēnārēmur
|
succēnārēminī
|
succēnārentur
|
| perfect
|
succēnātus + present active subjunctive of sum
|
| pluperfect
|
succēnātus + imperfect active subjunctive of sum
|
| imperative
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
—
|
succēnā
|
—
|
—
|
succēnāte
|
—
|
| future
|
—
|
succēnātō
|
succēnātō
|
—
|
succēnātōte
|
succēnantō
|
| passive
|
present
|
—
|
succēnāre
|
—
|
—
|
succēnāminī
|
—
|
| future
|
—
|
succēnātor
|
succēnātor
|
—
|
—
|
succēnantor
|
| non-finite forms
|
active
|
passive
|
| present
|
perfect
|
future
|
present
|
perfect
|
future
|
| infinitives
|
succēnāre
|
succēnāvisse,
succēnāsse1
|
succēnātūrum esse
|
succēnārī
|
succēnātum esse
|
succēnātum īrī
|
| participles
|
succēnāns
|
—
|
succēnātūrus
|
—
|
succēnātus
|
succēnandus
|
| verbal nouns
|
gerund
|
supine
|
| genitive
|
dative
|
accusative
|
ablative
|
accusative
|
ablative
|
| succēnandī
|
succēnandō
|
succēnandum
|
succēnandō
|
succēnātum
|
succēnātū
|
1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.
- “succeno”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- succeno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
