sublimatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of sublīmō.
Participle
[edit]sublīmātus (feminine sublīmāta, neuter sublīmātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | sublīmātus | sublīmāta | sublīmātum | sublīmātī | sublīmātae | sublīmāta | |
| genitive | sublīmātī | sublīmātae | sublīmātī | sublīmātōrum | sublīmātārum | sublīmātōrum | |
| dative | sublīmātō | sublīmātae | sublīmātō | sublīmātīs | |||
| accusative | sublīmātum | sublīmātam | sublīmātum | sublīmātōs | sublīmātās | sublīmāta | |
| ablative | sublīmātō | sublīmātā | sublīmātō | sublīmātīs | |||
| vocative | sublīmāte | sublīmāta | sublīmātum | sublīmātī | sublīmātae | sublīmāta | |