sublevaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of sublevō.
Participle
[edit]sublevātūrus (feminine sublevātūra, neuter sublevātūrum); first/second-declension participle
- about to support
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | sublevātūrus | sublevātūra | sublevātūrum | sublevātūrī | sublevātūrae | sublevātūra | |
| genitive | sublevātūrī | sublevātūrae | sublevātūrī | sublevātūrōrum | sublevātūrārum | sublevātūrōrum | |
| dative | sublevātūrō | sublevātūrae | sublevātūrō | sublevātūrīs | |||
| accusative | sublevātūrum | sublevātūram | sublevātūrum | sublevātūrōs | sublevātūrās | sublevātūra | |
| ablative | sublevātūrō | sublevātūrā | sublevātūrō | sublevātūrīs | |||
| vocative | sublevātūre | sublevātūra | sublevātūrum | sublevātūrī | sublevātūrae | sublevātūra | |