subillaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of subīnferō.
Participle
[edit]subillātūrus (feminine subillātūra, neuter subillātūrum); first/second-declension participle
- about to subjoin
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | subillātūrus | subillātūra | subillātūrum | subillātūrī | subillātūrae | subillātūra | |
| genitive | subillātūrī | subillātūrae | subillātūrī | subillātūrōrum | subillātūrārum | subillātūrōrum | |
| dative | subillātūrō | subillātūrae | subillātūrō | subillātūrīs | |||
| accusative | subillātūrum | subillātūram | subillātūrum | subillātūrōs | subillātūrās | subillātūra | |
| ablative | subillātūrō | subillātūrā | subillātūrō | subillātūrīs | |||
| vocative | subillātūre | subillātūra | subillātūrum | subillātūrī | subillātūrae | subillātūra | |