suaviatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of suāvior.
Participle
[edit]suāviātus (feminine suāviāta, neuter suāviātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | suāviātus | suāviāta | suāviātum | suāviātī | suāviātae | suāviāta | |
| genitive | suāviātī | suāviātae | suāviātī | suāviātōrum | suāviātārum | suāviātōrum | |
| dative | suāviātō | suāviātae | suāviātō | suāviātīs | |||
| accusative | suāviātum | suāviātam | suāviātum | suāviātōs | suāviātās | suāviāta | |
| ablative | suāviātō | suāviātā | suāviātō | suāviātīs | |||
| vocative | suāviāte | suāviāta | suāviātum | suāviātī | suāviātae | suāviāta | |