suaviaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of suāvior.
Participle
[edit]suāviātūrus (feminine suāviātūra, neuter suāviātūrum); first/second-declension participle
- about to kiss
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | suāviātūrus | suāviātūra | suāviātūrum | suāviātūrī | suāviātūrae | suāviātūra | |
| genitive | suāviātūrī | suāviātūrae | suāviātūrī | suāviātūrōrum | suāviātūrārum | suāviātūrōrum | |
| dative | suāviātūrō | suāviātūrae | suāviātūrō | suāviātūrīs | |||
| accusative | suāviātūrum | suāviātūram | suāviātūrum | suāviātūrōs | suāviātūrās | suāviātūra | |
| ablative | suāviātūrō | suāviātūrā | suāviātūrō | suāviātūrīs | |||
| vocative | suāviātūre | suāviātūra | suāviātūrum | suāviātūrī | suāviātūrae | suāviātūra | |