struthiocamelinus

Latin

From Ancient Greek στρουθιοκαμήλινος (strouthiokamḗlinos), from στρουθιοκάμηλος (strouthiokámēlos), from στρουθός (strouthós, “sparrow”) + κάμηλος (kámēlos, “camel”).

(Classical Latin) IPA^(key): /struː.tʰi.o.kaˈmeː.li.nus/, [s̠t̪ruːt̪ʰiɔkäˈmeːlʲɪnʊs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /stru.ti.o.kaˈme.li.nus/, [st̪rut̪iokäˈmɛːlinus]

strūthiocamēlinus (feminine strūthiocamēlina, neuter strūthiocamēlinum); first/second-declension adjective

	masculine	feminine	neuter	masculine	feminine	neuter
	singular			plural
nominative	strūthiocamēlinus	strūthiocamēlina	strūthiocamēlinum	strūthiocamēlinī	strūthiocamēlinae	strūthiocamēlina
genitive	strūthiocamēlinī	strūthiocamēlinae	strūthiocamēlinī	strūthiocamēlinōrum	strūthiocamēlinārum	strūthiocamēlinōrum
dative	strūthiocamēlinō	strūthiocamēlinae	strūthiocamēlinō	strūthiocamēlinīs
accusative	strūthiocamēlinum	strūthiocamēlinam	strūthiocamēlinum	strūthiocamēlinōs	strūthiocamēlinās	strūthiocamēlina
ablative	strūthiocamēlinō	strūthiocamēlinā	strūthiocamēlinō	strūthiocamēlinīs
vocative	strūthiocamēline	strūthiocamēlina	strūthiocamēlinum	strūthiocamēlinī	strūthiocamēlinae	strūthiocamēlina

“struthiocamelinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
struthiocamelinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.