strangulaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of strangulō
Participle
[edit]strangulātūrus (feminine strangulātūra, neuter strangulātūrum); first/second-declension participle
- about to strangle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | strangulātūrus | strangulātūra | strangulātūrum | strangulātūrī | strangulātūrae | strangulātūra | |
| genitive | strangulātūrī | strangulātūrae | strangulātūrī | strangulātūrōrum | strangulātūrārum | strangulātūrōrum | |
| dative | strangulātūrō | strangulātūrae | strangulātūrō | strangulātūrīs | |||
| accusative | strangulātūrum | strangulātūram | strangulātūrum | strangulātūrōs | strangulātūrās | strangulātūra | |
| ablative | strangulātūrō | strangulātūrā | strangulātūrō | strangulātūrīs | |||
| vocative | strangulātūre | strangulātūra | strangulātūrum | strangulātūrī | strangulātūrae | strangulātūra | |