stimulaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of stimulō.
Participle
[edit]stimulātūrus (feminine stimulātūra, neuter stimulātūrum); first/second-declension participle
- about to stimulate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | stimulātūrus | stimulātūra | stimulātūrum | stimulātūrī | stimulātūrae | stimulātūra | |
| genitive | stimulātūrī | stimulātūrae | stimulātūrī | stimulātūrōrum | stimulātūrārum | stimulātūrōrum | |
| dative | stimulātūrō | stimulātūrae | stimulātūrō | stimulātūrīs | |||
| accusative | stimulātūrum | stimulātūram | stimulātūrum | stimulātūrōs | stimulātūrās | stimulātūra | |
| ablative | stimulātūrō | stimulātūrā | stimulātūrō | stimulātūrīs | |||
| vocative | stimulātūre | stimulātūra | stimulātūrum | stimulātūrī | stimulātūrae | stimulātūra | |